Kni virtuve

love yourself more

Tik vien kā virsraksts

Pirms dažām dienām izlēmu ziņas vairs nelasīt, taču pagaidām tas man īsti nepadodas. Cerības neatmetu un katru dienu varu savu apņemšanos sākt ar jaunu spēku.
Kur problēma? Virsrakstos.
Tukšos, bļaustīgos virsrakstos, zem kuriem slēpjas vien divi procenti no virsrakstā pieminētā, turklāt pat tos skaļos teikumus nākamajā dienā kāds atspēkos, sakot, ka velns nav tomēr bijis tik melns, kā to mālē. Tāda nemitīga satura apžļambāšana. Govs, kaut arī ilgi gremo zāli, galu galā dod pienu, savukārt šie ziņu raksti tikai gremo, bet piena kā nav, tā nav.

Domāju, kā apspēlēt šo tēmu un atgriezos visai nesenā pagātnē, kad virtuve vēl bija tur, kur tā bija. Komunālajā dzīvoklī, kur ir neskaitāmi daudz istabu un tās skaļākās aizkadrā sarindojās listē. Ja kāds domā, ka virsrakstu štelles izmanto vien lētie ziņu portāli, tad jūs rūgti maldaties. Lai ievilinātu istabā kādu, kurš tur vēl nav bijis, vēlams izlikt lielu un visnotaļ skaļu izkārtni, taču tajā visā pastāv bīstamība – nepieciešamība nodrošināt izkārtni ar tālāku piedāvājumu, jo virsraksts ir gluži kā skatlogs veikalam.

Ir tādi veikali, kuri skatlogus noformējuši tik glītus un vilinošus, ka ir visnotaļ grūti atturēties, lai tajos neieietu, taču tad notiek tas, par ko bieži vien pēc tam aizdomājos. Vai tikai ar tiem veikaliem nav tāpat kā ar rakstiem un ar rakstiem tieši tāpat kā ar veikaliem. Viss labākais izlikts skatlogā, bet pašā veikalā nekā nav. Tā arī rakstos – viss labākais (skaļākais? pieprasītākais?) izlikts virsrakstā, bet tā īsti ko piedāvāt tālāk vairs nav.

Tāpēc varbūt laiks vismaz domās atgriezties skolā literatūras stundās, laikos, kad bija jāraksta domraksti. Ja tā padomā, kā būtu, ja vismaz iedomāta literatūras skolotāja atnāktu un ar savu sarkano pilspalvu ieliktu to riebīgo vērtējumu, papildus pierakstot piezīmi – zini, nav par tēmu!

Foto: lifeasahuman.com

Atvilktne: Kni.stāsts
  • rediiss saka:

    oj, pilnībā piekrītu! skatlogi ir tik satriecoši un sensacionāli, ka iekšas nespēj turēt līdzi :( es pie šādas domas nonācu visai pēkšņi vienā dienā, kad kāda iecienīta portāla pirmo lapu pildīja raksti ar skandaloziem virsrakstiem par viltus meteorītiem un lēdiju gāgu. atzinos pati sev, ka mani taču tas itin nemaz neinteresē, pat kaitina, un aizvēru to štelli ciet. :)

    26/01/2012 at 09:29
    • Kni saka:

      Redīss, es gribētu Tevi uzslavēt par Tavu virsrakstu pērļu pērli: Vīrieši no Marsa, sievietes – garlaicīgas :D

      26/01/2012 at 19:26
  • Churkstinja saka:

    Mēs ar sen kā tikai novirinam durvis tā īsti neko nelasot. Un sarunu temats visai bieži ievirzās tikai par to cik atkal graujoši virsraksti redzēti.
    Patiesībā šis fakts skumdina vairāk nekā iesākumā liekas, jo ar to jau baro visu tautu.
    Man domāt, ka kaut kas nav riktīgi žurnālistos (tie taču tāpat kā valdība ar tautu nerunā un tautas viedoklis ir atspoguļots kropļots un bieži nepaties). Nav viņi mums ne apķērīgi, ne drosmīgi…Nezinu, kā ir ar tiem, kas radio strādā un kā pasniedz ziņas, bet nets un tv lielais vairums ir zem katras kritikas :(

    26/01/2012 at 13:03
  • Antuanete saka:

    Reizē ar šo rakstu aizdomājies vai iedvesmojies? http://politika.lv/article/lai-lai-lai-lai
    Es vēl saprotu, ka Mango un līdzīgie portāli izmanto šos “šokējošos” virsrakstus, bet diemžēl tā indeve skar arī avīzes un it kā normālus ziņu portālus.

    27/01/2012 at 21:54
    • Kni saka:

      Ak, nē. Nemaz nezināju par tāda eksistenci, būs jāizlasa. Paldies! Man laikam laika gaitā bija sakrājies, turklāt aizkadrā ir bijušas vairākas sarunas tieši par šo tēmu.

      27/01/2012 at 22:57
  • Kni saka:

    Un paldies, raksts labs. Detalizēts un ar piemēriem. Var kārtīgi nosmīnēt.

    27/01/2012 at 23:13

Leave a Reply