Kni virtuve

love yourself more

Tirgus stāsti

Svaigi tomāti! Pašu audzēti gurķi! Ņipri redīsi! Labākās zivis pilsētā!.. es ticu, ka kādreiz tirgus placī skanēja šādi saukļi, lai tirgonim izdotos pievilināt pircejus tieši pie viņa letes, ratiem vai būdas. Šodien Rīgas tirgū vairs neviens nebļaustās (ja nu vienīgi kāda kašķīga kundze vai arī kāds apkrāptais), taču atmosfēra vilināt vilina.

Uz tirgu dotos pat ļoti labprāt kaut vai tikai mazsālīto gurķu dēļ. Par manu gurķu dīleri jau esmu stāstījusi iepriekš un pēc nesenā viņas apmeklējuma likās, ka arī citi atklājuši viņas tirgoto labumu vērtību un burvīgo garšu. Kad maija brīvdienās tā pavēlāk ierados tirgū, stiklotais trauks ar mazsālītajiem gurķiem bija gandrīz tukšs un nācās vien atzīt, ka no rīta par ilgu gulēts un apkārt par ilgu staigāts. Viss notiek kā vienmēr. Mana gurķu dīlere joprojām mani sauc par meiteni un zina, pēc kā esmu atnākusi. Stikotais trauks tiek iztukšots pilnībā un visi tajā atlikušie gurķi tiek salikti man maisiņā. Aizmirstu vien piebilst, ka cieši aizsiet nevajag, degustāciju sākšu tur pat tirgū.

Ak, ja jūs zinātu, cik jaunie mazsālītie gurķi ir gardi. To aromāts reibinošs un es jau domās brienu pa pļavu vai arī pa dārzu, kurā tikko pļauta zāle, kaut kur smaržo pēc dillēm un mēles kārpiņas sajūt maigu sāļumu. Gurķi ir kraukšķīgi un to garša kairina. Visus gurķus apēdu tur pat un neviens līdz pusdienu galdam tā arī nenonāk.

Kas vēl labs tirgū?
Es nezinu, kā ir jums, bet ar mani parasti ir šādi. Esmu pamanījusi, ka man nav svarīgi tikai tas, KO es pērku, bet gan arī tas, NO KĀ es pērku tirgus labumus. Lielākoties visas letes noformētas vienādi, arī dārzeņu izvietojums ir līdzīgs, taču tad atliek vien novērtēt tirgoni – kā viņš runā ar pircēju, kāda ir viņa izturēšanās un kāds tā vaigs. Tirgus ir vesels sajūtu process, tā nav tikai tirgošanās.
Kad šodien pēc darba iegāju Matīsa tirgū, jo atceltās masāžas dēļ bija brīvāks vakars un vairāk laika, pamanīju, ka lielākā daļa tirgoņu jau prom. Liela daļa tirgošanās vietu jau novāktas un dārzeņi salikti kastēs, lai rītdien no rīta atkal atgrieztos savā vietā. Jau tuvojos kādai letei, kad izdzirdēju vīrieša balsi.
“Labdien! Ko jums lūdzu piedāvāt? Salāti – svaigi, redīsi mazliet sīvi, taču gardi. Gurķi kraukšķīgi,” vīrietis izrādīja savu leti kādai dāmai. Viņš runāja tik viegli, tik dzīvespriecīgi, tā, it kā nebūtu seši vakarā, bet gan 10 no rīta. Katru pircēju viņš sveicināja ar “Labdien” un laipni lika pirkumus maisiņā, un, gluži kā apsienot lentu ap dāvanu kasti, novēlēja pircējam labu vakaru. Viss tik īsti un patiesi. Tik sirsnīgi.

Tad es pie sevis nodomāju – lūk, tas ir vienīgais, ar ko mani patiešām var uzpirkt – īstumu, patiesumu un neviltotu sirsnību. Ne mirkli nevilcinājos un stājos rindā, lai nopirktu gan salātus, gan gurķus, gan sīvos redīsus, gan svaigos lociņus un aromātiskās dilles. Arī mana dāvanu kastīte tika apsieta ar lentu un saņēmu patiesu “lai labs vakars”. Uzsmaidīju šarmantajam kungam un novēlēju visu labu.

Un viss patiesībā ir tik vienkārši. Cilvēks var piedāvāt visneticamākos un kārdinošāos pasaules labumus, taču tik un tā vairākumā gadījumu nostrādās cilvēka faktors, kurš būs atbildīgs par to, vai šos labumus gribēs vēl kāds.

Video it kā par swedbank, taču tam pievērst uzmanību nevajag. Sirmais runā arī par manu gurķu dīleri, tiesa gan viņam tā ir kāpostu tanta =) Katram savs.

Un kāds ir Tavs tigus stāsts?

  • pagesalive saka:

    es tirgū esmu bailīga, laikam tas arī rakstīts manā sejā, jo pārdevēji cenšas man ko iešņāpt. tikko, šajās brīvdienās, pirku samtenes, ko spīdzināt podiņos dzīvoklī, un tulpju pušķus – ar ko iepriecināt sevi. man patika gan pārdevēja, gan tulpes vēl mani priecē, bet vienu no samteņu podiņiem pārdevēja ielika briesmīgu – visi pumpuri bija lupatās, bet otram podiņam jau koši ziedi. Ai, pati vainīga, ka nelūkojos, ko dāma dara, bet snaikstījos gar tulpītēm. Daudz jau nedusmoju, jo samtenes dzīvelīgas, pēc nedēļas būs pilns podiņš ziedu, bet tomēr škrobe, ka vienmēr tirgū tieku mazliet apšņāpta.

    bet kopumā, tirgus man patīk. ja esmu kkur aizbraukusi, vienmēr apskatu kādu tirgu – pārtikas vai krāmu, manuprāt, tas daudz pasaka par pašu pilsētu. un ja skatās uz rīgu caur tirgiem, mēs viennozīmīgi esam gardēži!!!!
    (smieklīgi, bet man patīk zivju paviljons, es māku pagatavot visgardākās mazās forelītes (1 personai) un karpu uz grilla)

    10/05/2010 at 23:24
  • inī saka:

    Ja tam vīrietim ir stends blakus paviljonam (Matīsa tirgū), tad es zinu, par kuru tu raksti :) Es eju pirkt savus dienišķos salātus un burkānus pie viņa tikai tādēļ, ka kopā ar pirkumu saņemu lielu devu labu vārdu (“Lai puncim tiek tas gardākais!”, “Lai saulainas brīvdienas” utt) plus man dikti patīk apziņa, ka visu tirgojamo viņš audzē pats Siguldā. Nu tā viņš stāsta un man gribas ticēt :) Patiesībā viņi tur ir divi – tēvs un dēls, strādā uz maiņām! Bet tas dēls ir pat lielāks Pārdevējs ar lielo P :) Patiesībā man nepatīk, ka tirgotāji, līdzko ieguvuši tavu uzmanību, cenšas nu notirgot visu, kas tam uz letes, bet šis puisis izvēlas ļoti labus komponentus – nu kaut vai pērku salātus un piedāvā paņemt saujiņu mazos lociņus :) Nu vienvārdsakot – malacis! Un man tad nav žēl samaksāt tos dažus santīmus vairāk, jo pie viņiem ir dārgāk kā blakus bodītē :)

    11/05/2010 at 08:45
    • Kni saka:

      Jā, jā, tas ir viņš! =)
      Mani visvairāk patīkami pārsteidza viņa vieglums un īstums (vismaz man tāds tas likās).
      Tādu cilvēku tirgū nav dikti daudz, tāpēc vien tie, kas ir, jānovērtē dubultā!

      11/05/2010 at 09:16
  • saules_poga saka:

    Man ir tā: mana darba vieta (kā par nelaimi :D )atrodas blakām bulciņu ceptuvei. Un ik pārdienu sanāk piekāpt pie jaukajām tantēm. Esmu jau pieņēmta kā savējā un kopā ar svaigākajām maizītēm (kas tiek izvilktas no letes apakšas ;) ) vienmēr saņemu jauku smaidu un paldies. Jaukās tantes vienmēr iesaka kas svaigāks, kas no rīta cepts..
    Nu diemžēl mani gurni man paldies par šito nesaka, bet kā gan var atteikties no sezonas rabarbermaizītēm? :)))))

    11/05/2010 at 12:18
  • Laura saka:

    Man ir 2 :) Egīls no Imantas tirgus- gaļas pārdevējs… parasti pienāku un saku, ka man vajag gaļu :) Egīls apjautājas, kādam nolūkam un tad tiek atlasīts labākais gabaliņš+ kaudze ar padomiem un recepte, kā vislabāk sanāks :))
    un otrs ir kungs gados Ziepniekkalna tirdziņā- vienmēr vasarā ieteica gardākās plūmes un ābolus… vai pačukst- meitēn, tu šitās neņem, skābas, paņem šīs un iedod lētākas… Vienreiz pirku zirgiem burkānus, pēc tam ik pa laikam atgādināja, vai tad rumakiem burkānus šoreiz neņemšu? :D…arī rēķināšana viņam jauka- ar noapaļošanu uz leju :D

    11/05/2010 at 23:47
    • Kni saka:

      Ak, dies, kā nosmējos! Cik sirsnīgi!
      Kā man tirgū noderētu tāds Egīls. Jāatzīstas, nejēdzu nopirkt gaļu =( .. laikam tāpēc, ka vienmēr šo pirkumu kāds veicis manā vietā un es pati nekad neesmu pamanījusies iemācīties. Labošos!
      Paldies par stāstiem, mīļie!

      11/05/2010 at 23:53
  • Maris Boss saka:

    Es reizem aizvedu uz tirgu savus couchsurfing viesus. Viniem tas ir specigs kulturshoks, bet vienlaikus ari kartigs piedzivojums. Atceros, ka Dzefs no Kanadas nopirka meza zemenites plastmasas glazite un bija makten priecigs…

    12/05/2010 at 11:50
  • Tincii saka:

    Tirgū eju tikai pavasarī, kad zaļumus gribas pat ausīs sabāzt. Arī es laikam zinu, par kuriem Matīsa tirgus pārdevējiem te meitenes iefano – ir, ir prieks tur pirkties!

    Man atkal ir “savs” apavu meistars.Eju pie viņa jau gadiem. Sīkumus viņš man sataisa par brīvu, atļauj naudu atnest nākošajā reizē, ja man aizmirsies paņemt līdzi, pasaka, kuras kurpes vairs nav vērts labot un ievēro, ar kādu mašīnu es kuro reizi atbraucu. :) Kvalitāte ir perfekta, viņš man ir reanimējis pat pilnīgi bezcerīgi nomītas, bet mīļas kurpes. Vienmēr zinu, ka saņemšu kolosālu attieksmi un izdevīgāko ieteikumu man, nevis viņam naudas ziņā. Tā ka – turamies pie šādiem pārdevējiem!

    12/05/2010 at 12:08
  • Sonne saka:

    Arī mans favorīts ir Matīstirgus vīrietis.. kaut gan preces nereti dārgākas nekā pie citiem, bet garastāvokli uzlabot viņš māk…

    12/05/2010 at 18:36

Leave a Reply