Tas bija sen un varētu teikt, ka nebija taisnība, bet bija gan. Nu jau krietnu laiku atpakaļ virtuvē izvērtās viens no lielākajiem skandāliem ar lielāko bļaustīšanos, kāda te ir redzēta un iespējams, tiks redzēta, taču toreiz karstas diskusijas izraisīja stāsts par špikošanu un konkrētu lietu atdarināšanu visnotaļ brutālā veidā, proti, nevis paņemot kādu detaļu, bet atdarinot visu darbu pēc savām spējām.
Es nenoliedzu špikošanu kā tādu un visus tos, kas ir nākuši pie manis uz apmācību, esmu rosinājusi smelties idejas detaļās, kuras pielāgot savām vajadzībām, nevis nozogot kādam stilu vai pat darbu. To izsenis saucu par gudro špikošanu un tā ir vienīgā špikošana, kuru atbalstu. Detaļas un sīkumi, nevis viss veselums.
Tā arī es, brīžos, kad liekas, ka viss, ko protu, ir jau padarīts, paskatos, ko dara citi, kādas tehnikas izmanto un kādus rakstus pēc kādiem principiem veido. Arī šis raksts noskatīts no kādām pērlēm, lai gan jāsaka, ka, noliekot tos abus blakus, mans tomēr izskatās pavisam citādāks, kas savukārt skaidrojams ar taustīšanos un minējumiem, nevis strādāšanu pēc precīzas apmācības. Laikā, kad meistarība uztrenēta līdz kādam konkrētam līmenim un acs pieradināta, plastikotājs spēj pateikt vai vismaz nojaust, kā konkrētais darbs ir veidots. Te būs mans mēģinājums par ūdens tēmu, par virpuļiem un par puscaurspīdīgās plastikas izmantošanu.
Un auskari: no vienas un no otras puses.
Zilonis pieejams un pacietīgi gaidīs savu uzticamo draugu vai draudzeni.
Ņemot vērā to, ka visi nav komplektu cienītāji, tad stāsts būs šāds:
Zilonis uz Tavām mājām dosies par 11 delfīniem, savukārt auskari – par 5 delfīniem.
Siltu un priecīgu vakaru!
nu bāc! Nu nemāku skaisti izteikties..
Teikšu kā ir. Ak, Dies’, cik skaisti!
Tu to izdariji atkal.
a drīkstu pieteikties uz abiem, ja vēl nav par vēlu? :)
Podziņ, paldies mīļš!
Mēnessmeitēn, drīksti un par vēlu nav. Tālāko procedūru Tu jau zini. ;)
Sazināsimies tad caur e-pastu! :)
P.S. – Vien piebildīšu, kā šis skaistulis labi iederēsies manā jaunajā mājvietā, kur tikšu dzīvot nākammēnēs! :)
Tad gratulācijas ar jauno mājvietu, un man šķiet, ka es tai par godu kaut ko vēl klāt ielikšu aploksnē ;) Tas tā, paldies par uzticību.
:) Paldies… Gratulācijas varēs teikt tad, kad būšu jau ar visiem čemodāniem tur… :) Bet, tāpat ir jauki apzināties, kā būs vieta, kuru saukšu par mājām… :)
Starp citu atzīšos… Ka iekš “svētdienas miglu bildes”, šim skaistulim nepievērsu uzmanību, bet te burtiski piebūra. :)
Starp citu, tie auskaru āķisi ir vienkārši lieliski… :)
Absolūta māksla un daile. Vienreizējs zilonīts manā stilā un krāsās, žēl, ka nepaspēju. Lai jauks vakars arī Tev! :)
Es tāda lēnīga, bet komplimentēt jau gan var vienmēr- ļoti, ļoti (ĻOTI) skaisti!
Es vēl par to suņa prieku sapņoju.. :)
Nu re, auskarus nokavēju… bet nu skaisti tiešām bez gala. Vai šajā jomā palicis vēl kaut kas, ko Tu neesi izdarījusi? :)
Vnk amazing… Es nesaprotu kaaaaaaaaaaaaaaa Tu ko taaaaaaaaaaaaaaaaaaaaadu dabuun gatavu!!!
Daumen hoch nochmal! :)
Ak, dieniņās! Paldies! Kad šo ziloni parādīju Rudu un viņa tradicionāli sāka lamāties (lasi, izteikt sajūsmu), domāju: nu tā, patīk man un Rudu, kas savukārt nozīmē, ka nepatiks nevienam citam, tāpēc jo īpaši priecājos, ka tomēr kļūdījos.
Silvai sunītis būs. Pagājušajā nedēļā slinkums ņēma virsroku.
Tincii: ir ļoti daudz lietu, kuras es neesmu vēl taisījusi, izmēģinājusi tehnikas un, un, un. Ir lietas, par kurām savulaik teicu, ka tādas nekad netaisīšu, piemēram, rozītes raksts, jo tas taču TIK klasiski.. un to taču taisa visi… tra la lā.. un vēl ir lietas, kuras tiek apzīmētas ar faux. Tieši tā, no franču valodas “viltojums, neīsts” un zem tā parasti slēpjas citu materiālu atdarināšana ar plastikas palīdzību. Ir meistari, kas specializējas tieši šajā jomā, piemēram, mūsu pašu Līva (zināma kā TinLiva) eleganti prot atdarināt materiālus, un jūs pat neatšķirsiet, ka tas nav ne dzintars, ne akmens, ne koks, ne kauls.. bet gan plastika. Tā ir pasaule, kuru sev vēl neesmu atklājusi un kaut kā uzskatu, ka man tas viss tā īsti nepadodas. Lūk. Tas, ko te uzskaitīju, patiesībā ir maza daļiņa.
Tad tehnikas, kuras izdomā kāda no plastikotājām, un vēlāk var vērot, kā konkrētā tehnika attīstās, kā to pielieto citi, kādas nianses atklāj. Man ir vesels saraksts ar to, ko gribu izmēģināt, tikai kaut kā pietrūkst laika, inventāra un droši vien, ka arī apņēmības vai drosmes.
Viss.
Aizmuldējos.
P.S. Man šāds materiāls ir vēl, tā kā variācijas par tēmu būs.
Bikiņ asociējas ar saplaisājušu flīzi, bet vienalga smuks. Es ar esmu no tiem rindā stāvētājiem-gribētājiem, kuriem varbūt, ka kādreiz paveiksies būt pirmajiem :)
To plaisājumu rada apakšā paliktā īpašā zelta folija.
Ja kāds sanāk bez kaijām un atgādina vētru, labprāt pacelšu roku! ;)
Kaijas patiesībā atlido pēc tam un neviena tā īsti vēl pati uzreiz nav sanākusi.