..un meitenes pēc manis rindā stāv

Iepriekš esmu stāstījusi par to, ka tā interesantākā daļa no blogu uzbūves jums paliek neredzama, t.i., vadības panelis. Sākot ar atslēgas vārdiem, pēc kura blogs atrasts, un beidzot ar lasītāko un jaunāko rakstu listi. Es pat smejos, ka pēc atslēgas vārdiem varu noteikt latvieša paradumus. Ja gada aukstajā periodā latvietis vārīja tomātu zupu, grieza sniegpārsliņas un dziedāja Nīmaņa dziesmu “Tēja”, tad tagad, atceroties ziemas periodu vēl pa reizei uzdzied jau pieminēto dziesmu, taču tagad ēd debesmannā un loka kuģīšus. Vakardien kādam interesēja, kāpēc miegā nevar parunāt. Vai tad vajag, mīļo cilvēk?

Jau otro dienu wordpress mājā lasītāko ierakstu augšgalā gozējas visai asprātīgs, pašironisks ieraksts par to, kāpēc raksta autore nepatīk sievietēm. Šis raksts mani iedrošināja uzrakstīt manu versiju, taču ne jau par to, kāpēc es nepatīku sievietēm, bet gan tieši pretēji – kāpēc es patīku sievietēm.

Reiz pat jokoju, ka, ja es būtu vīrietis, varētu gavilēt, jo meitenes pie manis rindā stāv, turklāt vēl pacietīgi un mēnešiem. Neviena nečīkst un negaužas, taču to es izskaidroju ar manu blakus nodarbošanos =) Lūk, tā kā vīrietim esot, man tik un tā neklātos viegli, jo būtu jāpieprot plastikošana un visi tie nieki, lai esošo rindu saglabātu līmenī, kāds tas ir man sievietei esot.

Jokus pie malas, tad kas ir iemesls tam, ka viņas tik labprāt ar mani tiekas?
Kad dzīve sagriezās kājām gaisā un pamats zem kājām ļodzījās, manā dzīvē ienāca patiešām gudras un sirsnīgas jaunkundzes. Šis fakts man tomēr licis aizdomāties, kāpēc tieši tagad un ne iepriekš. Ko tad es izgudroju? Ņemot vērā visu viņu dažādību, dzīves gudrību un pieredzi, viņas visas ir manas dzīves mācību stundas, lai es paraudzītos uz savām kļūdām no malas, lai gūtu atziņas no savas un viņu pieredzes, lai kļūtu stiprāka un labāka. Un kas zina, varbūt arī es viņām varu kaut ko iemācīt, pašai nemaz to nezinot.

Dziesma no mūziķa, kuru atklāju vakardien.

Kā tur bija?
Nejaušas tikšanās ir vismazāk nejaušas.

Published by

Kni

Love yourself more

6 thoughts on “..un meitenes pēc manis rindā stāv”

  1. Jauki dzirdēt, ka ir arī cilvēki, kuri uzklausa citus, pieņem viņu padomus. Tas laikam ir jāmāk.. :) Parasti, vismaz man, gribas visu darīt pašas spēkiem, pa savam, nevis uzklausīt citu pamācības un padomus. :)

    1. Redz, Liene, es jau arī daru pašas spēkiem, taču ieklausos, ko cilvēks saka, ja vēl esmu vērsusies pēc palīdzības. Tas ir tā pat kā lasīt tās gudrās grāmatas, kas saka, kā ir pareizi – izlasīt, sagremot un izlemt, kā pašam būs labāk. Vienmēr paliek brīvā izvēle. =) Labs padomdevējs nekad savu gribu neuzspiedīs.

      1. Pilnībā piekrītu. Ja ko uzspiež, tad vēl jo vairāk negribas to darīt un uzklausīt.
        Vislielākā māka laikam tik tiešām ir spēja mācēt uzklausīt, saklausīt un ieklausīties.

Leave a Reply

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.