Atvaļinājums ir beidzies! Lai dzīvo atvaļinājums!
Tas tipiskais jautājums – nu, kā tad atpūties – izskanēja tik daudzas reizes, ka finālā pārgāju uz īso variantu, kas tautā zināms – nekā. Maija atvaļinājumi vienmēr ir mazliet par darbiem, par dzimšanas dienu, par iespējamu aizlaišanos no valsts, kas pēdējos gados gan izpaliek, pat ja lētās lidmašīnu biļetes uz Berlīni ir ārkārtīgi vilinošas. Atpūtīsies vasaras vakaros, brīvdienu rītos un tad vairāk rudenī, bet pagaidām – darbi, darbi, darbi.
Te viens tāds gadrīz vai pa taisno no dārza. Ar faktūrām, ar nojautām. Ko sagaršoji tu?
Katru no atvaļinājuma ziloņiem pavada stāsts, kuru līdz galam nemaz nedrīkstu stāstīt, jo nekad nevar zināt, kurš lasa, kā arī to, vai tā saņēmējs sevi neatšifrēs.
Tā jums secen paies šis stāsts, kā arī pagāja iepriekšējais un arī tā pelēkā ziloņa stāsts. Atceraties, to pelēko sazaļojušo? Lūk, to burvīgs vīrietis savai mīļotajai dzimšanas dienā sarūpēja, uz manu jautājumu par iespējamajām krāsām nobildējot mīļotās žaketīšu kolekciju. Man ārkārtīgi patīk cilvēku praktiskā pieeja stāstam par krāsām, tiesa gan, skapja saturu pa kluso vēl nebija bildējis neviens.
Tagad ir interesanti, ko par šo ziloni teiks tā saņēmēja un vai viņa tajā saskatīs to, ko dāvinātāja ir iecerējusi.
Veldzējošu otrdienu!
