Astoņgadīgais Gabriels ir ļoti nopietns jaunais cilvēks. Ja viņš zina, ka nevarēs izdarīt tā, kā ir jābūt, viņš nemaz nedara, tāpēc ļoti piesardzīgi palūdzu viņa mammai apjautāties, vai viņš maz zīmēs. Sak, vai būs ar mieru.
Bija un turklāt arī apjautājās, kā tie ziloņi vispār top. Apskatījis visus uzdarinātos, ķērās pie darba, zīmējot ne tikai pašu ziloni, bet arī fonu, kurš gan ar pirmo reizi esot sabojājies, kā rezultātā ar šķēru palīdzību zilonis no lapas izkāpis un pārcēlies uz jaunu baltu lapu, kur arī tapusi jaunā vide.
Fotogrāfijā tas gan nav redzams, bet zilās krītiņu debesis no kreisā stūra rotā arī saule ar četriem stariem. Tāds ļoti košs, krāsains un zvaigžņots zilonis.
Tieši tāpat kā zīmēšnas process noticis divos etapos, tapis arī mans zilonis, no sākuma izvēloties pamatu, tad veidojot zīmējumu ar adatu, kā arī ierādot vietu uzliktajām detaļām, lai vēlāk pēc pirmās cepšanas ziloni atdzesētu un ar plastiku aizpildītu krāsu laukumus atbilstoši zīmējumam.
Ļoti patīk tā rūpība, ar kādu Gabriels pievērsies šim uzdevumam, cenšoties ar pilnu atdevi nostrādāt savu darbu, tādējādi atgādinot man par to atbildību, ar kādu veicams manējais.
Lai silti!
Ir izdevies izcili! Zīmējuma autors arī akceptēja.
Jūhū! Paldies! Sanāk gandrīz kā eksāmenā.