Es atkal to izdarīju, proti, uztaisīju kārtējo zīmogu. Noskatīju tā rakstu jau gatavā darbā, kas nebija mans, un nolēmu izmēģināt pa savam. Ja to visu varētu izgavavot vēl smalkāku un sīkāku, iespējams, pirksti gavilētu vēl vairāk, taču pirmajam mēģinājumam der. Šajā reizē tikai auskari, jo, kā zināms, ar rotu kopā salikšanu man ir problēmas. Tur nav ko slēpt, tā vienkārši ir.
Visiem šiem zīmogdarbiem ir kāda patīkama iezīme. Uz tiem ir ārkārtīgi aizraujoši lūkoties no attiecīga leņķa, kas ļauj izpētīt katru iespiedumu un to, kā gaisma spēlējas ar izcilņiem.
Ja tikšu galā ar rotu, tad varēšu sev mazliet pasist pa plecu un būt apmierināta ar šo darbu eleganto vienkāršību.
Lai silti!
