Kni virtuve

love yourself more

VIENĀ SKRIEŠANĀ

Kad šorīt atgriezos no Ziemeļpola, jau iebraucot Rīgā pat nepamanīju, kā mani jau skāva stress un tā skriešana. Galvā tik daudz domu par to, kas jāpaspēj un jāizdara līdz piektdienai, ka Ziemeļpola harmonijai vairs nebija vietas.
Šodien cilvēku par daudz, mašīnu par daudz, steiga par lielu un viss notiek pārāk ātri.
Mazpilsētas nesteidzīgais solis, tikai pāris cilvēku un lielākais troksnis mājās ir kaķēna skraidīšana šurpu turpu. Mazais spēlē ķerenes pats ar sevi. =) Ja es tur būtu uzkavējusies vēl kādu laiku, tad ticu, ka kļūtu par tā ķepaiņa draugu Nr.2. Bet ko nu..

Vai es kāda klusuma cienītāja? Mazliet.
Ir tikai par traku tā pārmaiņa, kad gandrīz nav nekā, bet te – par daudz.
Atceros, ka vienreiz stāvēju pieturā un aizvēru acis, lai labāk varētu ieklausīties garāmgājēju soļos. Tik neparasta sajūta. Iespējams kādam likās, skat, jaunkundze sagurusi, iemigusi stāvus… bet patiesībā jaunkundze klausās soļus. Klausās, kā skan garām braucošās automašīnas. Izmēģiniet! Kaut vai apsēdieties kaut kur parkā, kur daudz staigā cilvēki un paklausieties, kā skan viņu soļi. Domas apstājas un ir tikai soļu skaņa.

Šovakar vairāk neko nerakstīšu, vēl tikai dziesma no filmas “Barfuss” – baskāje.

Leave a Reply