Kāds šodien noteikti kavēja darbu, kāds iestiga, kāds brida cauri sniegiem, bet es tā pavisam klasiski pievēru acis uz piecām minūtēm pēc tam, kad bija noskanējis modinātājs. Piecas minūtes pārvērtās par piecdesmit un pievērtās acis atvērās pateicoties īsziņai, kas visai skanīgi un skaļi noskanēja manā telefonā. Mierīgi pamodos, sataisījos, uzsmērēju brokastu maizes un darbā biju laikā. Balts miers manī.
Kad skatos uz pīnēm, domāju par adījumiem, par ziemu un siltumu. Neviļus atceros Rūdolfu no filmas “Ezera sonāte”, jo tā vien šķiet, ka Gunārs Cilinskis šajā lomā iemiesojis vīrišķības paraugdemonstrējumu augstāko klasi. No Cilinska atveidotā tēla džempera gan neiedvesmojos, taču no žurnāla DEKO jaunākā numura gan. Saskatījos uz filcētiem zābakiem vājprāta cenā un sapratu, ka ziloņiem laiks ietērpties pīnēs. Lūk, rezultāts! Timošenko banda :D
vī, lai slava timošenkoviešiem! :D
Patīk, man pie pītā džempera kāds no šiem labi piestāvētu :) Bet es jau saprotu, ka pieraksts uz nākamā gada beigām :D
Jauno pierakstu sāks nākamgad, šogad es vairs ni ni.. man jātiek galā ar esošo.
goda raksts te būtu pelnīts :)