Tam maisam gals ir vaļā.
Ir aizdomas, ka oktobrī uzradīšu apmēram tik “divi vienā” ziloņus, cik visā iepriekšējā darbības laikā kopā. Tā sajūta, ka šie ir jaunie mandalu ziloņi, tikai es nepaspēju tiem pieķerties, jo tie pavisam veikli nonāk tur, kur tiem jānonāk. Nepaspēju galvā iekārtot domu, ka varētu no tiem izveidot sēriju. Un tas labi.
Šīs nedēļas grūtniecis priecīgs un zaļš. Ieskatoties uzmanīgāk, ir skaidrs, ka šis savukārt ir iepriekšējo divu apvienojums, paņemot no abiem detaļu vizienus.
Kad pagājušajā nedēļā ziloņi atrādījās kādā citā vietnē, zem vienas no bildēm izvērtās diskusija par bērnu skaitu. Ir dzirdēts, ka nav lielas atšķirības – trīs vai četri. Visa šī sakarā palūdzu arī vīrieša (forša daudzbērnu tēva) viedokli: “Viens bērns ir katastrofa. Divi bērni jau ir okey. Pēc tam jau bērnu skaits iet ne tikai labumā, bet visa vecāka dzīve. Traukus nemazgāju, bērnu no bērna dārza neizņemu un pankūkas sestdienas rītos necepu.”
Kāpēc es to visu? Redziet, arī ar šī veida ziloņiem ir līdzīgi. Ja pie pirmā trīc rokas, tad ar otro jau ir drošāk, savukārt trešo – pilnīgs miers. Jā, un es labprāt taisīšu arī ceturto un piekto.
Lai koši un silti!
