Kni virtuve

love yourself more

Ziedi un lapas ir ziedlapas

Tajā reizē, kad ziediņu sprādzē, kuru jūs nodēvējāt par čiekuru, atrādīju virtuvē, zināju, ka gribēšu to pārvērst par ziloņausi, vai vismaz kaut kādu daļu no tā ietvert kādā ziloņbērnā. Nagi jau niezēja, bilde acu priekšā uzzīmējās pati, vajadzēja tikai sagaidīt brīvdienas, lai beidzot ķertos pie darba.

Šis ir pirmais Ziemassvētku darbs (jā, kāds gatavojas jau laikus), un, pienākot īstajām brīdim, tas rotās kādu skanīgu jaunkundzi.
Jāteic, ka veidotjot šo mazmazītiņo ziedu, sajūtas ir tādas, it kā krāsotu mandalu, vai nodotos meditācijai, lai gan ko es zinu par meditācijām, ja mēģinājusi esmu vien vienu reizi. Toreiz prātu atslēgt neizdevās, bet šajās pirkstu meditācijās man tas izdodas katru reizi, turklāt galā sanāk maza, ziedoša mandala. Katrs zilonis kā kosmoss.

Atvilktne: Sloņ un darbi
  • Mēnessmeitēns saka:

    Es arī toreiz iedomājos mandalu, kad ieraudzīju šo mazo kaut ko ar tūkstošs ziedlapiņām! :)

    21/11/2011 at 21:36
  • Liene saka:

    zini, es nespēju beigt brīnīties….nu kā var tik maziņu, nu kāāaaaaa? :))

    21/11/2011 at 23:20
    • Kni saka:

      Ar pacietību un skalpeli.

      22/11/2011 at 06:34
      • Gicha saka:

        It kā divas nesavienojamas lietas – pacietība un skalpelis…

        22/11/2011 at 11:22
        • Kni saka:

          Kas tur nesavienojams? Ķirurgi taču arī strādā pacietīgi un ar skalpeli.

          22/11/2011 at 17:34
  • Churkstinja saka:

    Visu dienu par šito ziloni domājas… :)

    22/11/2011 at 22:09
    • Kni saka:

      Man šķiet, ka iespējams, es varu Tev palīdzēt. Gaidi epastu.

      22/11/2011 at 23:21
  • vejgrabsle saka:

    Paldies par bezgalsmuko un ļoti, ļoti sievišķīgo ziloni. Tagad jāiztur līdz Ziemassvētkiem, bet tā vien neciešas šo jaukumu uzdāvināt jau tagad :))

    23/11/2011 at 15:46
    • Kni saka:

      Priecājos un pakošu paciņā! Paciņu noslēpsi mājās, vai varbūt varēsi ievalkāt (ķiķinu). =)

      23/11/2011 at 20:31

Leave a Reply