Ziemeļblāzma

Viņa teica, ka grib kosmosu. Nu es nezinu. Nonest zvaigznes es arī nevarēšu, bet es varu būt blakus. Gan smejoties, gan raudot, gan dusmojoties, gan klusējost. Bet vispār mums ir ļoti priecīgi. Un trīsdesmit gados nekādas krīzes nav. Tas viss ir izdomājums.

Man sanāca ziemeļblāzma ar kosmosa piesitienu. Cilvēkam vajag suni, vajag tējkannu, vajag arī šad tad izmest enkuru. Un tad vēl cilvēkam ir draugs, kurš uz visiem svētkiem dāvina pa zilonim. Nezinu, vai tas ir labi, bet ir labi, ka ir draugs. To jums arī novēlu.

Vispār ir labi, ka ir labi.

Lai silti!

Published by

Kni

Love yourself more

2 thoughts on “Ziemeļblāzma”

    1. Paldies, Valērija! Cenšos un man ļoti patīk draugiem viskaut ko dāvināt. Tad, kad es staigāju pa veikaliem, ja nu tāda reize pienāk, man patīk domās izspēlēt to, kas kuram labi derētu :D

Leave a Reply

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.