Augs ar attieksmi

Tāda istabas daiļdārzniece no manis pagaidām nesanāks. Tiklīdz ievācos, ar gudru ziņu nokaltēju vienu no puķēm, kuru drīzāk varētu saukt par lakstu. Kaktusi arī pārcēlušies tuvāk durvīm, un, ja nu kādam tie interesē, ar vieglu sirdi atdošu.
Amariļļi tik dzer ūdeni un gozējas katrs uz savas palodzes, bet stāsts patiesībā nebūs par tiem.

Stāsts par kādu puķi, kas nobāzēta sekretāres postenī darbā. Man nav pat mazākās nojausmas, kāds ir tās vārds vai uzvārds, bet raksturīgākā pazīme ir tā, ka tai ir tumši zaļas labas (kupls vainags) un ka tā zied kallveidīgiem ziediņiem. Tādiem kā cūkausīšiem.

Tas ir vienīgais istabas augs, kurš pēdējā laikā spējis manī radīt patiesu sajūsmu, kad pirmdienas rītā tas nošlukušām lapām stāv krietni saguris un izskatās ar vienu kāju komposta kaudzē. Smeļam glāzītē ūdeni un sniedzam pirmo palīdzību. Tā ir pateicīgākā puķe uz pasaules, jo var redzēt ne tikai to, kā tā remdē savas slāpes, izdzerot visu trauciņu sausu un prasot pēc papildglāzes, bet gan arī to, kā tā priecīgi saslej sagurušās lapas. Liekas, ka ūdens burtiski zibens ātrumā pārvietojas pa tās lapu dzīslām, lai pateicībā priecētu laistītāju. Augs ar attieksmi.
Pirms doties mājās, padzirdīju kārtīgi, lai brīvdienas sutīgajās telpās būtu izturamākas.

Saka jau, ka, ja gribi ātrus rezultātus, skaldi malku. Es vienkārši apleju puķi.

Lai veldzējošs vakars!

Foto šeit.

Published by

Kni

Love yourself more

15 thoughts on “Augs ar attieksmi”

  1. Viņu sauc Spatifīla.
    “Augs neiebildīs pret vieglu noēnojumu un piecietīs iztrūkstošu laistīšanas reizi. Tomēr arī ar šī visādi pacietīgā auga mocīšanu nevajadzētu aizrauties – pārlieks mitrums vai sausums izsauks lapu galu brūnēšanu.”
    (http://istabasaugi.ucoz.lv/publ/2-1-0-21)

  2. Tad amariljlji dagad ir jaadzirda? Man ausiis skan “gaudinaties! gaudinaties!..”, bet kkad tak vinjiem arii buutu jaadzer – aiz sava slinkuma neesmu to noskaidrojusi..

    1. leju ūdeni uz šķīvīša. Ja negribēs, nedzers.
      Tāda ir mana filozofija.
      Izskatās labi, tad jau viņiem iet labi. Nesūdzās :D

    2. Par Amarilli… Man pēc zieda noziedēšanas palika tikai lapas. Un tā viņš stāvēja ar lapām… Atcerējos, kā skolā uz palodzes ķīmijas skolotājai Vienmēr bija tikai tas sīpoliņš, iznāca lapas uzziedēja un tad atkal sīpoliņš… Sēdēju, skatījos, skatījos, un nogriezu visas lapas nafig… Un zini, pēc kaut kāda mēneša vai diviem, tas atkal izlaida jaunas lapas un neilgi pēc tam uzziedēja… Man nav ne jausmas, vai es pareizi to kopu, vai nepareizi… Laikam jājautā kādam, kurš zin…

  3. Es tik peec Ikstenas syaasta atceros, ka shiem kaadu laiku ir mieta periods – nelaista nemaz, bet kad tas ir – nav ne jausmas…

    1. tad jau tām zaļajām lapām iestāsies pamatīgs miera periods un tās kļūs tik mierīgas, ka nodzeltēs.. nobrūnēs un sakaltīs.

        1. Ak, cik feini, ka būsiet mani izglītojuši.
          Kad pienāks vasarai beigas, nogriezīs to lapas bez steigas.

Leave a Reply