Svētkus nokavēt nevar

Var nokavēt pasākumu, bet svētkus nevar, jo svētki ir tad, kad tu svini. Tāpēc, mani mīļie un manu mīļo ziloņu draugi, varbūt novēlots, bet tomēr sveiciens jums Vispasaules ziloņu dienā!

Šodien nosviniet, rītdien turpiniet un izvediet savu ziloni pastaigā, kas zina, ja nu mēs kaut kur rītvakar satiekamies?

Priekā!

Zāle

“Jums Zāle ir?” jautājums, kurš uzdots naktsklubā pat dienas laikā nezinātājam varētu izklausīties visnotaļ nelegāli, taču viss ir mazliet citādāk.

Nabaklab puisis žāvājās tā, it kā būtu rīts un viņš tik tikko iztrausies no mājām. No mājām uz darbu. Nē, ir pirmdienas vakarpuse un tad var sagurt jebkurš. Zāle esot izpirkta, bet es varētu lūkoties Upē. Savukārt Upē teica, ka esot izpirkts, bet Pēteris izdošot vēl. Randomā? Nē, ja neesot Nabaklab, tad neesot nekur, turklāt Randoms TĀDU mūziku neņemot. Randomā meitene saka, ka Zāle esot populāra un šobrīd neesot, taču es varot atstāt savu telefona numuru, ja nu tomēr..

Lai nezinātājus pārstātu mulsināt vēl vairāk, atklāšu, ka runa nav par apreibinošām vielām, lai gan šī Zāle emocionāli reibina pat ļoti, bet gan par pašmāju mūzikas grupu “Zāle”, kuras viena no galvenajām, maģiski pavedinošajām balsīm pieder Martai. Tai pašai Martai, kurai reiz Vecrīgā piederēja mazais veikaliņš “Žagatas bode”, pateicoties kuram savulaik izveidojās izcila rokdarbnieku (šī vārda vislabākajā nozīmē) grupa.

– Tu zini tādu grupu “Zāle”?
– Nē, laikam nezināšu.
– Tur Marta dzied..

Atzīšos, šī saruna kaut kur aizpeldēja un es tā arī nepaklausījos. Pagāja laiks un man šo pašu jautājumu uzdeva vēl kāds, tad atcerējos papildjautājumu no pirmās sarunas un nolēmu, ka ir laiks noskaidrot.

Tie brīži, kad nākas atklāt, ka tik ilgi esmu sev kaut ko liegusi, ka apzināti no kaut kā laba esmu vairījusies, ir skumīgi un priecīgi reizē. Skumji, ka tik ilgi sev liegts, jo prieks būtu varējis sākties agrāk. Nē, tas nav tikai par mūziku, par filmām, grāmatām, izrādēm, tas ir arī par cilvēkiem. No vienas puses priecājies, bet pakrūtē mazliet smeldz.

Lai jūsu prieks varētu sākties ātrāk kā manējais, izdarīsim tā. Nē, es to disku tā arī nenomedīju, bet gan jau man izdosies. Es ticu, tikmēr uzrīkosim virtuvē foto izstādi, kā reiz jau izdarījām ar tējas krūzēm.

Kas jums jādara?
Ņemiet savus gudros telefonus, vēl gudrākos fotoaparātus un nofotografējiet man pļavu, ar zāli aizaugušu lauku, skaisti pļautu mauriņu vai ūdenszāles. Vienalga. Zāli! Nē, apreibinošo nē.

Kamēr medīšu grupas “Zāle” albumu “Viņa”, kuru kāds no jums saņems dāvanā, sūtiet safotografēto uz kni@knivirtuve.lv. Tikai nelieciet, lūdzu, tos rāmīšus. Zinu, man arī patīk, bet šoreiz nē.

Būt izstādei vai nebūt?

Kamēr jūs prātojat, kuru no pļavām iemūžināt, sveikas jums no Baltezera.

Lai silti!

P.S. Paklausieties Zāli jau tagad, pabalstiet mūziķus ar kādu eiro un dzīvojiet priecīgi!

P.S.2. Ak, termiņš! 18. augusts.

Zvērīga pastkarte

Tā labu labā sajūta, kad maketu nosūti naktī, bet jau ap pusdienas laiku pienāk ziņa, ka ir gatavs. Ir gatavas sagataves sestdienas kopīgai zīmēšanai Kalnciemielā Bērnu festivāla laikā. Lūk, arī manas darbnīcas galvenais materiāls. Atliek tikai atnākt un uzzīmēt savu pastkarti ar zvēriem – Rīgas zvēriem, lauku zvēriem, lai vēlāk to nosūtītu kādam draugam, omei laukos vai arī tieši otrādi – vecākiem pilsētā. Sak, mammu, tēti, nokrāsoju sivēnu, noravēju visas zemenes pa tīro. Gaidiet, būšu. Vasara beigsies un būšu.

Kad? 30. maijā
Kur? Kalnciema ielas kvartālā
Cikos? No 10″ līdz 12″

Slēptie varoņi

Saīsinātā darba nedēļā nepieciešams patiess piesātinājums, tāpēc esmu jums sagatavojusi mazu ekskursiju. Ejam uz izstādi!

Tiekot pāri Akmens tiltam, pāri ielai skatoties no Latvijas Nacionālās bibliotēkas puses, ielas galā uz stūrā ir kāda glīta ēka – atjaunota arhitekta Reinholda Šmelinga projektētā skolas ēka (Raņķa dambis 1). Šobrīd tur mitinās arhitektūras un dizaina studija “xcelsior”, kuras izstāžu zālē apskatāma brīnišķīga Vitra dizaina muzeja izstāde “Slēptie varoņi”.

Izstādē apskatāmas mums ikdienā zināmas lietas (kopumā 36, 2 stāvos), kuras patiesībā veic varonīgu darbu. Tās ir pierastas un ierastas tik ļoti, ka vienmēr bijusi sajūta – tās bijušas te mūžīgi. Citējot: “Kas padara ikdienišķu lietu par Slēpto varoni? Tā top no ģeniālas, viegli saprotamas idejas. Tā ir saražota miljardiem reižu un veido neaizstājamu satvaru ikdienas dzīvei. Tā palikusi būtiski nemainīga gadu desmitiem ilgi. Citiem vārdiem sakot – tā ir ikdienas klasika.”

Izstāde skatāma līdz 31.12.2014. darba dienās no plkst 10.00 līdz 19.00, s.,sv. – slēgts. Ieeja – bez maksas. Ja tev ir iespēja, aizej! Es jums parādīšu tikai bildes, bet tie apraksti un stāsti, kas pavada katru no lietām, ir kā aizraujošs ceļojums. Atklājumiem pilns ceļojums.

Daži no varoņiem. Etiķetes. Svītru kods. Knupītis. Dībeļi. Līmlapiņas, kuras patiesībā radušās dēļ neveiksmīgi izgudrotas līmes. Grafīta zīmuļi. Leikoplasti. Viens no skaistākajiem un gaišākajiem varoņiem – spuldzīte. Knaģi. Prezervatīvi. Lego klucīši. Tetra paka. Tējas maisiņi. Atstarotāji. Saspraude. Konservēšanas burkas.

Maza atkāpe. Šis man likās īpaši simpātiski, jo sauklis, kas no vācu valodas tulkojams kā “piestāv katram”, bet, spēlējoties ar vārdu “stehen”, tulkojumā, stāvēt, var arī to domu pavirpināt citādi.

Iespēja iekonservēt atmiņas. Burtiski.

Lai jums atklājumiem bagāts izstādes apmeklējums!

P.S. Kurš ir tavs slēptais varonis?

Komati brīvsolī

Jā, gadās arī man brīži, kad pieturzīmes dodas brīvsolī vai atvaļinājumā, jo īpaši tām ir neskaidras attiecības ar saikli “un”. Gadās, atzīstos, taču, atkal un atkal saņemot kārtējo e-pastu, kurā pieturzīmes darbā nemaz nav pieņemtas, atliek vien nopūsties. Piedāvājums, kurš vēsta par augstu kvalitāti, no kuras rakstības stilā gan nav ne miņas, lūgums ar neskaitāmām izsaukuma zīmēm (ak, šie klaviatūrā sprūstošie pirksti!) un no kola un iekavas izveidots smaidiņš. Esi sveicināta, darba vide!

Lai negatīvā enerģija tiktu pārvērsta pozitīvajā, nolēmu paspēlēties un uzzīmēju mazus plakātiņus. Ceru, ka tie izvilinās arī jūsu smaidu. Vai vismaz smīnu?

Plakāts “Dāvinu dažādu šķirņu komatus”.

Garumzīmju nelietotājiem derētu pakavēties pie šiem trīs vārdiem un palūkoties, kā mainās to nozīme, pievienojot garumzīmes.

Plakāts “Garumzīmes”.

Dienas smieklus sagādāja Saskaņas partijas plakāts, kas deva pietiekami daudz iedvesmas, lai paspēlētos ar pārrautās līnijas apli, pārvēršot to vingrošanas lentā. Tas, ka teksts tiek sadalīts pa rindām, nenozīmē, ka to nevar izlasīt un ka to neviens neizlasīs kā vienu teikumu: 11. saraksts balso par savām interesēm. Tik patiesi, tik atklāti.

Plakāts “Balso par interesēm”.

Saldais ēdiens. Saskaņas maketētājam paveicās, ka viņš dzīvo šajā valstī.

Plakāts “Viens komats”.

Lai silti!