It’s vulpes vulpes, my dear bunnies!

Spītējot salam, tikai viltīgākā lapsa, kas ieslēpusies zaķa kamzolī, spēj ierasties ciemos ar uzdevumu. Saņēmu instrukcijas un visu pārējo kā parasti – izlēmu pa savam. Sagatavojusi visu pamatnes apdarināšanai, jau jutu, ka būs labi, bet, ka galu galā šis zvēriņš sanāks tik labs, nenojautu pat es.

Lai paķircinātu tā saņēmēju, teicu, ka lapsa izdevusies pārāk laba un vispār paliks pie manis. Nav ne jausmas, vai man tajā brīdī noticēja, bet visas asariņas noslaucīju ar vārdu „joks” un lūdzu svinīgi solīt, ka šis zvērs tiks iekārts kaklā diplomdarba skates laikā. Sak, un uz izlaidumu arī… vai arī, kas to lai zina, uzdarinās jaunu.
Viss šajā lapsā patiesībā ir vienkārši. Tās kažoks darināts no atgriezumiem, proti, no pārdomāti veidotiem atgriezumiem, kas atgādina vietu, no kurienes zvērs nācis – mazliet no sūnām, mazliet no lapām, mazliet no koka.

Lapsa, kā zināms, lepns zvērs. Tā vien šķiet, ka, atrādot savu kažoku, šī saka: feel free to keep your mouth wide open as long as you want.**



*tā ir lapsa, mani dārgie zaķīši.
**nekautrējieties turēt to muti pavērtu, cik ilgi vien jums kārojas.

Published by

Kni

Love yourself more

13 thoughts on “It’s vulpes vulpes, my dear bunnies!”

  1. Bez vārdiem.. Vispār jebkuram zaķītim būtu gods šitādai lapsai atdoties (ļaut apēsties)!

  2. ah.,es ka reiz šodien iedomajos cik ļoti man pietruukst Kni ziloniiši Tavaa lapiņā..ienaaku un vualaa, kkas burvigs priekšā :)

  3. trešo reizi jau šitā – kā es aizveru virtuves durvis uz iešanu, tā viens tr-r-u-u-u-u man saka, ka jānāk atpakaļ.
    āsamstilīgs lapsēns. goda vārds.
    tāds meža.. nu Rudū, nu!

Leave a Reply