Izgāzties var arī tā

Ja tā paskatās, tad izskatās, ka šis ir viens no tehniski glītākajām izgāšanās mēģinājumiem, salaižot dēlī gandrīz visu, ko vien var salaist – izvēloties nepareizo toni, sīkdetaļas izveidojot no puscaurspīdīgā toņa, kas karstuma iedarbībā ir patiešām izdarījis to, kas jāizdara – uz esošā fona kļuvis neredzams.

Bet tagad par pozitīvajām pusēm. Jums šķiet, ka man jauns zīmogs, ko esmu izmantojusi centrālajai daļai? Nav vis. Jūs taču atceraties to rakstu, kuru visu laiku nelieku mierā? To ar tiem apļiem vienu pie otra? Tad, lūk, šis raksts ir izveidots manuāli, izmantojot tieši tos pašus rīkus, ar kuriem darināju apļu rakstu, tikai šajā reizē nekas netiek griezts nost, bet gan papildus vēl iespiests ar adatiņu un pats vidus raksts paplašināts tālāk. Palielini bildi un tev viss taps skaidrs.

Kas darāms?
Nekas īpašs. Vienkārši viss jāatkārto vēlreiz citās krāsās, noturot tehnisko pusi tieši tādā pašā līmenī. Ja vien es prastu apieties ar tām tonēšanām, patinām un vēl sazin ko. No šī mēģinājuma varētu uzdarināt mandalu ziloni ar senatnīgu piegaršu.

Lai silti!