Šovakar, kad pulksteņa rādītāji savienojās skaistākajā piektdienas pozā, proti, sauktā arī par “pusseši”, atkritu krēslā un nopūtos. Vēl pirms brīža biju sašūdinājusi sējumu, uzlīmējusi uzlīmi, uzspiedusi zīmogu un uzrakstījusi: sanumurētas un iešūtas deviņdesmit lapas. Šī bija nedēļa, kura radīja nebeidzamības sajūtu. Sajūtu, ka tai nekad, nekad nepienāks piektdiena, turklāt, ja arī pienāks, tad, iespējams, es līdz tai neizdzīvošu. Nogurums.
Bet ir vēlme pateikt arī ko labu, tāpēc, saņemot visus atlikušos spēkus, saku: kaut kas labs!
3 thoughts on “Kur palika dienas, kur palika vakari?”
Skaists ieraksts tev iznācis! Šodien 25.01.2013, un tikai tagad iegādājies plānotāju? ;) Nu labi, man jau svas ir nopirkts sen, bet ierakstījusi es tajā neesmu pilnīgi neko! Un dēļ šī nekā, mēs ar māsu aizmirsām apsveikt vecmāmiņu dzimšanas dienā! :( Bļin…
Skaists ieraksts tev iznācis! Šodien 25.01.2013, un tikai tagad iegādājies plānotāju? ;) Nu labi, man jau svas ir nopirkts sen, bet ierakstījusi es tajā neesmu pilnīgi neko! Un dēļ šī nekā, mēs ar māsu aizmirsām apsveikt vecmāmiņu dzimšanas dienā! :( Bļin…
Tikai tagad gan, jo es plānotājus nelietoju, bet šo ceru lietot gan. Ja nesanāks, vēlāk rakstīšu memuārus :D
Memuārus par to, ka neesi plānotāja cilvēks? :D Tu tik kādreiz pastāsti, kā Tev sanāk ar to rakstīšanu tajā! :)