Vai tā ir ticība, vai pārliecība, vai māņticība, bet man patika meklēt zīmes. Kā tāda pašdarināta spiedze, kas meklēja sev atstātus vēstījumus, kurus pēc tam savilkt kopā vienā lielā ziņojumā. Patiesībā jau viss bija vienkārši un visticamākais, nekādu zīmju nebija, un tēmēt, ar kuru kāju kāpt laukā no gultas, lai diena būtu veiksmīga, bija visnotaļ muļķīga atrakcija, jo pavisam elementāri, lai diena izdotos, vajadzēja tik vien kā atcelt modinātāju un ļauties miegam tās it kā aizliegtās daudzās stundas. Tās stundas, kas rītu noturēja līdz brīdim, ko citi dēvēja par dienu.
Vai arī tie brīži, kad darot lietas, tiek likti tik tikko samanāmi šķēršļi, kurus gribējās saukt par brīdinājuma karogiem, ka kaut ko darīt nevajag, taču pretestība neizrādījās nesalaužama, kas savukārt iedrošināja turpināt. Sak, ja grūti padodas, tad varbūt nevajag, bet, ja tomēr padodas, tad var izrādīties, ka vajag gan.
Lai jautrība būtu lielāka, līmējot ciet logus, precīzāk, to elpojošās daļas, iesmēju, ka senos laikos būvējot mūra pili, tajā tika iemūrēta ciema daiļākā jaunava, lai pils labi turētos. Tā arī es logu starpās “iemūrēju” žurnāla “Klubs” plikdāmu bildes. Sak, lai siltums labāk turas. Vēl arī tās dziedātājas, par kuru vecmāmiņas šausmās tver pēc validola ripiņas vai sirds pilienu pudelītes. Leidīju Gāgu pret ļauno aci. Turpināju ironizēt, ka tagad siltumam būtu jākļūst stabilākam.
Muļķības. Daudz mazu muļķību.
Un ar kādiem māņiem, maziem meliem un māņticībām savu dienu krāšņo tu?
Tas pats labās kājas likums.
Strādāju eko veikaliņā, kas, manuprāt, ir tāds labestīgs un cilvēkiem jauks, taču gadās, ka ienāk kārtīgi kašķi iekšā. Tad pēc tiem vienmēr izmazgāju grīdu, izvēdinu (lai cik mīnusi ārā arī būtu)un, ja vēl nepietiek, tad ar svecīti apstaigāju. Un ir labi :)
Vēl mazais mānis arī tie vienādie cipari kaut kur. Nekādas māņticības, tikai atgādinājums par vēl vienu smaidu dienā.
Mans mīļākais mānis ir, ja pretīm no rīta pirmais skries sunītis, būs burvīga diena, bet, ja kaķis – arī būs laba :D
Man ir taa, ja esmu kaut ko aizmirsusi izdariit, kaut kur pabuut, bet LJOTI to vajag, tad attaisnoju sevi, ka neesmu nevis dura :) bet vnk – kas nav galvaa, tas ir kaajaas :) Un topaj, milaja, topaj :)
Vai veel viens variants, ja esmu izgaajusi no maajas lauka, bet naakas tomeer veelreiz atgriezties, VIENMEER ieskatos spogulii, lai nebuutu veel jaanaak 3., 4. reizi un vispaar nekur netikt.