Kni virtuve

love yourself more

Nepērc uzreiz zirgu, piesakies izjādei

Kad todien Kibrika man pajautāja: “Uzraksti kādreiz, kā Tu mācies – tikai liels un ilgs darbs un cauras naktis knibināšanās, vai ir kādi padomiņi, ko iesācēji var ņemt vērā, lai labāk sanāk,” ilgi domāju, kā lai iesāk šo stāstu, jo trīs teikumos nesanāks, trīspadsmit arī ne.

Tajā brīdī, kad sāku plastikot, man ārkārtīgi gribējās, lai manā dzīvē būtu kāda lieta, kuras darīšanas laikā visa pārējā pasaule varētu iet atpūsties, pārstātu eksistēt un tā būtu tikai mana lieta. Apstātos domāšana, iestātos pilnīgs miers un klusums. Man ļoti gribējās, lai ar mani lepotos, lai es pati varētu lepoties ar sevi, ka protu, ko tādu, jo tajā laikā varēju darīt daudz ko, bet neko pa īstam, neko ar visu sirdi un dvēseli. Tā ir ar tiem stulbajiem skolas laiku teicamniekiem, kas skolas krosos savāc desmitniekus, vazājas pa zīmēšanas olimpiādēm, spēj uzrakstīt lieliskus domrakstus, matemātikā var savilkt kopā visus ciparus un svešvalodu stundās spīguļo. Principā, tie ir nekam nederīgi cilvēki. Viņi var visu un nevar neko. Tieši tāda biju es.

Viss, kas sekoja pēc tam, kad atklāju plastikošanu, redzams katru dienu (nu gandrīz) šajā virtuvē.
Un tātad – liels un ilgs darbs, vai pilna soma ar knifiem, par kuriem zina tikai tie, kas zina? Darbs, mīļie, darbs. Ja sākumā darīju tā, kā man sanāca, tad nemitīgi mācoties un pētot, ko dara citi un katru reizi atklājot ko jaunu, izdomājot, kā citu zināšanas varu pielietot savā darbā (jā, viss vienmēr nav jāatklāj pašam, tikai jāzina, kur to paņemt), sanāk tā, kā gribas. Turklāt dažreiz kaut kas tomēr ir jāziedo, lai tiktu tur, kur gribas tikt.

Ar ko sākt?
1. Izpēti, ko zvērs ziemā ēd, kas tam vislabāk garšo. Nepērc uzreiz zirgu, piesakies izjādei.
Katrs sevi cienošs hobijveikaliņš rīko apmācības. Izmēģini!
2. Nebaidies lūgt padomu. Ja man tāds aizkadrā ir lūgts, es neatsaku. Varbūt neizstāstīšu triku, bet parādīšu virzienu. Tieši tāpat kā man neviena no “grandiem” nav atteikusi.
3. Mēģini, ja nesanāks vienreiz, mēģini vēlreiz.
4. Vēlreiz veic izpēti. Pēti. Skaties, mācies, bet neatdarini. Meklē sevi. Meklē, kā citu zināšanas pielietot savējo audzināšanā. Pašā sākumā, kad tikai sāku, mēnesi to vien darīju, kā sēdēju internetā un veidoju sev “apmācību” kartotēku. Vēl tagad man ir to dienu kladīte ar piemēriem, pamācībām, jo pamats ir viens, katram ir sava interpretācija.
5. Iepazīsties ar pacietību, jo plastika nemīl steigu. Tā nodevīgi parādīs visu. Parādīs katru sasteigto soli.
6. Un vēlreiz mācies. Pirmie divi gadi ir tādi.. nu tādi.
7. Ignorē tos, kas par Taviem pirmajiem darbiem no “sajūsmas” spiegs – forši, super skaisti. Tas nav skaisti, tas būs šķībi, turklāt tas šķībums ir dabisks. Iesākumā būs tikai rimbulīši un ripulīši. Nekautrējies no tā, bet neļauj tiem “komplimentiem” aizmālēt sev acis. Mācies! Saglabā kripatiņu paškritikas, bet neaizraujies ar to, lai tā nenogalinātu vēlmi turpināt.

Galu galā to visu savelkot kopā, sanāk tikai viens – mācies un strādā. Tas arī ir galvenais triks iesācējiem. Pētīt, mācīties un strādāt.

Atvilktne: Kni.stāsts
  • Signe saka:

    Otrā rindkopa – kā naglai uz galvas arī par mani. Tikai starpība tā, ka es šo kaut ko savu, to īsto nodarbi vēl tikai meklēju.

    Bet man ir prieks, ka ir tāda Kni un ka viņa ir atklājusi/panākusi, ka prot radīt skaistas un siltas lietas!

    23/05/2012 at 08:59
  • rediiss saka:

    nnjā, tā ir ar tiem teicamniekiem… bet viņiem arī ir šī lieliskā prasme mācīties! pašiem sameklēt mācību materiālus, pašiem sameklēt izejas materiālus un pašiem sākt darīt. nevis gaidīt, kad kāds visu ielies ar karoti mutē. :)
    p.s. novēlojies sveiciens dzimšansdienā! :*

    23/05/2012 at 10:13
    • Kni saka:

      Jā, tajā laikā likās interesanti meklēt visu pašai, turklāt paralēli domāju par to, ka varētu taču iet mācīties, varētu, varētu, bet tad tas varētu pārvērtās par – vairs jau nevajag. Tikai vēlāk gāju pamācīties konkrētas tehnikas, bet līdz tam visu lūkoju pati.
      Šim laikam ir kāda pozitīva iezīmē – ja meklē, tad var atrast visu. Ja nepatīk “soli pa solim” bilžu apmācības, pilns youtube ir ar video apmācībām. Nepatīk internets, var aiziet uz grāmatnīcu. Informācijas ir ārkārtīgi daudz, turklāt tā ir visiem pieejama. Tas, ka jāatrod pašam, manuprāt, ir ļoti labi, jo tā nelielā piepūle tomēr ļauj noteikt, cik ļoti to gribas darīt. Uz gatavām vakariņām taču ikviens labprāt atnāktu, kas arī nav slikti, jo reizi pa reizei ēst ārpus mājas ir labi, taču to darīt regulāri var atļauties tikai tie, kuriem ir neierobežotas finanses, vai arī viltīgi slaisti :D

      Mans novēlējums ir pētīt un meklēt. Tas ir aizraujošs process, es nemānos.

      23/05/2012 at 14:10
  • TinceBille saka:

    5. punkts ir tieši tā kā melns uz balta. Svarīgi.
    Uh.. bet gan jau kādu dienu arī centīgie iesācēji vairs nebūs tā kā pirmo reizi ar pīpi uz jumta. :)

    23/05/2012 at 23:34
  • Kibrika saka:

    Eh. Neviena linka uz to, kas ir grandi, kuras paskatīties, nekādu atslēgvārdu, ko meklēt. Nav īpaši iedrošinoši. Cerēšu uz to, ka tvītotais #makingtutorials notiks.

    03/06/2012 at 22:52
    • Kni saka:

      Ūja, ūja.. polymer clay google taču māki ierakstīt, pēc tam paskatīties attēlos un tā sāksies Tavs ceļojums. Ja jau es pirms tiem trīs gadiem atradu, vari arī Tu! Turklāt flickr var skatīties, tieši to pašu rakstot meklētājā. Viss ir vienkārši vai tik sarežģīti, kā to katrs uztver.
      Bet par tām apmācībām, tas būs, bet ne te un vēl paies laiks, kad būs. Zem eglītes varbūt?

      03/06/2012 at 23:15

Leave a Reply