Melnais ledus

Atceros to ziemu pirms dažiem gadiem, kad sniega bija maz, bet sals turējās, pārvēršot visas ūdens tilpnes melnas. Melns ledus ar sasalušiem gaisa burbulīšiem, bet pa virsu tam tiek dzenāts miltiem līdzīgs sniegs. Tajā ziemā mēs ar Spīganu iemēģinājām Ķīšezeru, un es viņai teicu, ka šitādu ziloni vajadzētu.

Tieši šo ziemu atcerējos, kad, veidojot pamatni kam citam, polimērmāls viegli ieplaisāja. Pēc tam jau es tam palīdzēju ne tikai ieplaisāt vēl vairāk, bet arī iegūt otru kārtu, kas imitētu smalko sniegu.

Vai šis būtu kāds ielūgums ziemai? Vēl ne. Vēl taču lapas jāgrābj, jādedzina, jātinas dūmos un vakarā mazliet jākaifo, par to, ka visas drēbes un mati piesūkušies ar dūmu smaržu.

Ceru, ka jūsu rudens ir košs. Lai silti!

Tev vajag vēl vienu suni

Es viņai teicu: “Spīgana, Tev vajag vēl vienu suni,” un joka pēc viņas pasūtījumam pieliku klāt arī rokassprādzi. Un ziloni. Nu tā. Vienkārši tāpat.

Tā nu sanācis, ka aiz mana slinkuma viss bija paspējis atzīmēties tikai feisbukā. Neņemiet ļaunā, labāk izdariet arī jūs kaut ko vienkārši tāpat.

Lai silti!

Acis mānās, ne?

Ja es kādam stāstīšu, ka man nav ērgļa acs un ka es patiesībā esmu kurmītis, retais ticēs, bet nu, kam dots tuvumā, tam atņemts tālumā. Lūk, bet te man viens neatrādīts darbs, kurš redzēts visādās variācijās, bet šādā vēl ne. Optiskās ilūzijas darbi man patīk ar to, ka, skatoties uz tiem, tomēr ir mazliet tā “kas pie velna” (angliski zināma kā WTF) sajūta. Mazliet.

Lai silti!

Ir!

Kaut kur starp maizes grauzdēšanu un pārējo atribūtiku virtuvē ieplūda svešāda skaņa no nekurienes. Sajūta, it kā veļasmašīnā pulvera nodalījumā atdzīvojies burbuļotu ūdens. Aizmirstot par izsalkumu, paliecos uz loga pusi. Radiatori. Tur nu tā nāca – apkure! Kā tāds strautiņš izsaluša meža vidū. Runā, ka vēsā telpā varot labāk izgulēties. Šaubu nav, ja pirms tam vispār izdodas aizmigt. Divu segu tuntulēšanās ēra tuvojās savam finišam, lai gan jāatzīst, ka no vizuālā skatu punkta, tās divas segas izskatījās kā no tām parauggultām veikalā. Mazliet. Ieslēdz stāvlampu un vispār var par sevi iesmiet, pinterests gatavais. Visādi citādi, atkal varēs gulēt pliks. Pliks un nabadziņš, pliks un nabadziņš..
Foto ilustratīvi sildoša nozīme.

Lai silti!

Mandalu zilonis #18

Nepagāja ne pāris gadi, kā viņi jau ir astoņpadsmit.
Sīciņi, detalizēti, katrs citādāks. Katrs ar savu mazo lielo mandalu viducī.

Kā zināms, mandalu ziloņi nav nekāda joka lieta. To darināšanai jāieplāno laiks, gandrīz vai jāieraksta kalendārā, ka tieši tajā nedēļas nogalē radības paredzētas tieši šim zilonim, kas vēl svarīgāk, pie noteiktā datuma arī jāpieturas, jo citādi atrunas atradīsies vienmēr. Un ar vienmēr es domāju, tiešām vienmēr.

Ja ir sagadījies, ka laika nav nemaz, tad darbus mēdzu sadalīt, proti, vienā nedēļas nogalē sagatavoju visu materiālu, atlasu attiecīgās krāsas plastiku un uztaisu krāsu pārejas, lai nākamajās brīvdienās varētu nodarboties ar kopā likšanas darbiem. Ar mandalu ziloņiem ir kā ar Džeimija Olivera piecpadsmit minūšu receptēm. Lai varētu pagatavot ēdienu piecpadsmit minūtēs, vismaz stundu pirms tam viss ir jāsagatavo. Lūk, ar ziloņiem tas process ir līdzīgs, taču krietni ilgāks. Šķiet, šis zilonis noskatījās pāris seriālu jaunākās sērijas, vienu filmu, tad paņēma pauzi un atļāva man aiziet pasportot, līdz finālā pievērsās Spotify izlasītes dziesmām.

Pār pārējo jūs paši jau zināt – lai silti! Lai apkure!