Smagā soma vilka roku pie zemes un tās rokturis sāpīgi griezās plaukstā. Veikalā ļaudis burtiski vai spietoja, ar saviem pārpildītajiem groziem stājas rindās un nepacietīgi dīdījās, stumdamies priekšā stāvošajiem virsū. Ir lietas, kas nemainās, lai cik arī dusmīgu ģīmi neparādi. Tāpat nesapratīs, ka šī rīvēšanās neko nepaātrina, tikai rada sava veida homofobiju vai arī kaut kādu citu fobiju, ar kuru varētu apzīmēt kāda pārāk tuvu atrašanos.
Lai viņi grūstās, nodomāju, jo tobrīd mani satrauca pavisam cits jautājums. Tukšums un uzstājīgā rūkšana vēderā stāvēja kaut kur starp dekoltē un rīkli, lai gan vēl pirms mirkļa masāžas laikā tā skaņa bija dzīvojusies pa vēderu. Likās, ka uzstājīgais tukšums… patiesībā motorizētais tukšums (jo motors taču rūc) pārņem mani visu un acis sāka izmisīgi meklēt, ar ko varētu to apstādināt vai vismaz pieklusināt. Tvēru pēc smalkmaizītes, kuru ļaužu masas (vai arī ļaudis ar vienkāršu valodu) sauc par bulku un cerēju, ka vismaz šis saldās maizes gabals piepildīs tukšumu. Piepildīja līdz Stabu ielas krustojumam un tukšums turpināja savu gājienu, kļūdams arvien lielāks.
Nu es sēžu istabā, iegrūdusi pārstrādes mašīnā bļodu ar salātiem, kas sastāvējuši no vārītiem kartupeļiem, sagrieztiem skābētiem gurķiem, tomātiem un sīpoliem. Viss kronēts ar olīveļļu un sāli. Jums liekas, ka kaut kas ir mainījies? Man ir sajūta, ka vēderā joprojām svilpo vējš. Pat lapu tam nav, ko papūst. Pats trakākais šajā stāstā – tas viss turpināsies vairākas dienas. Sajūtu, kad nespēj sasniegt sātu, esmu izjutusi vien divas reizes mūžā. Nu ir trešā un atklāti sakot, tā mani padara traku, jo lai gan apzinos, ka vēders nav tukšs, smadzene man signalizē pavisam ko citu. Vai tas būtu vēl viens ķermeņa triks, jo ar pamošanos esmu tikusi galā… Gastronomijas dumpis!
Mīlīgā bilde no pinkghost.net
Savukārt mūzika no M.I.A. “Boyz” – dziesma no ītpreilava.
iedomājies? man arī tā pati problēma jau 2 dienas.
Vai tā būs kāda stihija?
Mož šā gada vīruss? :)))
Nezinu, bet sajūta ir baiga. Joprojām jūtos izsalkusi un tā, it kā šovakar vispār nekas nav ēsts. Trakākais, ka pat tēja nesildīja iekšas. Atliek vien gaidīt, kad pāries un nomierināties.
jāēd jāēd.
es domāju, ka tās ir iedomas. nezinu, kā tas var būt izskaidrojams citādāk.
:) nu nez, man šitā sajūta, ka visu laiku gribas ēst, bija tad kad sākās problēmas ar kunģi.. Negribu gan baidīt un diagnozi neuzstādu.. Vēro uzmanīgi.. Vārīta vistas vai zivs gaļa + rīsi vai kas tamlīdzīgs varētu līdzēt vislabāk.. Jebkurā gadījumā.. piena produktus un saldumus labāk nee.. Tie kunģītī ilgi uzturas, rūgst, pūst (ceru, ka nevienam apetīti nebojāju, bet tā tas saucas) un visu pasākumu bremzē..
Lai tomēr veselība laba!!
:)
Klaabi, nedomāju, ka tās ir iedomas, jo vakardien aizgāju gulēt ar sajūtu, ka neesmu ēdusi, lai gan biju. Tur ir cita vaina.
Ilziit, teikums par piena produktiem :D Tieši vakardien nopirku biezpienu (kuru citās reizēs nemēdzu ēst) un jogurtu. Tad jau redzēs, ko Mr. Kuņģis teiks, katrā ziņā savu dumpi viņam izvērst nebūs ļauts.
Ai, cik pazīstama sajūta… Man gan šķiet, ka vai tas nav saistīts ar domām/plānošanām/satraukumiem par tuvojošos braucienu… Varbūt ne tiešā veidā, bet domas tak Tev pie tā visu laiku vairāk vai mazāk ir, vai ne? Kā Tev ar siltumu? Vai nesalst? Tēja te var nepalīdzēt… Varbūt varētu mēģināt ko siltu ik pa laiciņam ēst… Diemžēl biezpiens, jogurts, salāti – tas viss Tavu iekšieni saldē.
Un vēl – ja vari, pamēģini sevi no iekšpuses samīļot… :-) Turu īkšķīšus!!!
ir man ar’ bijušas bada dienas – lopsē iekšā, cik gribi, vienalga, bads. Man gan tas pāriet vienas dienas ietvaros un vairāk ir saistīts ar stresu vai ilgāku neēšanu pirms tam. Bet tiešām – pavēro sevi, vai viss kārtībā. Nav jau joki ar tādu badu. Būs mums visām jāiet likt Tavam ledskapim atslēga priekšā.. :)
Man tā vienmēr notiek, kad ir iesnas. Bet noteikti iesaku ēst silto ēdienu un kaut ko pamatīgāku par biezpienu, salātiem…