Kni virtuve

love yourself more

Tik rāms kā tā upe, kas viņam cauri tek

Viņš ir no tiem klusajiem.
Piepilda telpu ar savu klātbūtni.
Ieslēpis sevī veselu klēpi zvaigznīšu, uztērpis piesātinātāko saulrieta krāsu un ļāvis upej tecēt sev cauri, galvā uzliekot saulrieta atblāzmas cepurīti.
Maziņu.
Tāds austrumnieks.
Tik rāms kā tā upe, kas viņam cauri tek.
Viss kosmoss viņā.
Viņa radītāja ir Nejaušība.
Mirkli apstādināju es. Kā tāds Fausts.
Veroties zvaigznēs un klusi čukstot par to mirkli, kuram jāstājas, jo tas skaists.

  • ernee saka:

    Ļoti skaists. Mierinošs. Un mājiņa superīga :)))

    24/11/2011 at 11:23
    • Kni saka:

      Jā, šis man iedveš tādu mieru. Mājiņa ir nejaušs, bet kolosāls atradums Valters un Rapa.

      24/11/2011 at 22:32
  • Inga saka:

    tik rāms un majestātisks, patiešām piepilda telpu…
    Skatoties uz viņu, gribas dziedāt:
    Tavs skaistums mani silda
    Tava smarža mani bildina
    Piepeši saprotot to, kas sen jau bij` jāsaprot
    Ka tā upe beidzot sākusi palot ….

    25/11/2011 at 17:26
    • Kni saka:

      Paldies, tiešām labi iederas tā dziesma.

      25/11/2011 at 19:42
  • Liene saka:

    Kniiiiiiiiiiiii, izrādās, ka Tev sanāk arī krāsainie dzejoļi! ;))

    26/11/2011 at 01:07

Leave a Reply