Kni virtuve

love yourself more

Vecais un jaunais. Hamburga.

Vēl tagad atceros, kā devos apciemot vācu “omi” pirms vairākiem gadiem, caurlidojot lidostu, kuru daudzi sauc par Frankfurti, bet kas patiesībā ir Hāna. Frankfurte Hāna. Iznākusi no lidostas, sapratu, ka sū ir, jo vācieši gada laikā pamanījušies visu pārbūvēt līdz nepazīšanai un vajadzīgo autobusa pieturu atrast nebūs vienkārši. Izgrozījusies pa labi, pa kreisi kā tāds vējrādītājs, saņēmu ironizētu atbildi no autobusa šoferiem: sak, jaunkundz, atbrauciet vēl pēc gada un jūs te neko vairs nepazīsiet.
Jāatzīstas, ka tā arī bija pēdējā reize, kad biju šajā lidostā. Tālākais stāsts sasauksies ar Hamburgu, kuras ostas daļa lēnu garu tiek pārbūvēta līdz nepazīšanai. Pagājuši trīs gadi un “stroika” vienā daļā rimusies, taču otrā – sākusies.

Pastkartīšu stāsti.

Lietainajā pirmdienā, bruņojusies ar Mērijas Popinsas cienīgu atribūtiku, devos apskatīt to daļu, kuru Hamburgā sauc par Hafencity – ostas pilsēta. Un ir jau ar’, teju vai jauna pilsēta. Patiesībā jau, es nevis gāju to apskatīt, bet gan pārbaudīt, cik tālu viņi ar to tikuši.

Lai nokļūtu pie jaunā, jāsoļo cauri gadu rūdījumu izturējušajam vecajam. Spīķeru pilsēta. Tieši tā, kādreizējās noliktavas. Osta taču.

Tā, kā biju saņēmusi uzdevumu no Tincī, proti, aiziet līdz spīķeriem, ar pilnu krūti atbildības, gādāju pierādījumus, ka tur biju. Biju. Kāds neparasts fakts: Hamburgā ir vairāk tiltu kā Venēcijā.

Jaunais! Tieši tā izskatās jaunā daļa. Lielākoties tērpta stiklos no augšas līdz lejai un jaun- un vecbagātnieku apdzīvota. Tāda sterilitāte. Gluži kā lieli arhitektu maketi, kuros zaļās zonas ir tādi zāles pleķīši ar kociņu vidū. Tā arī ir. Ordnungs.

Balkoni kā atvērtas atvilktnes.

Stikls pret ķieģeli.

Saulainais basketbola laukums ar norādi par tā izmantošanas laiku: no 10:00 – 20:00, svētdienās: 13:00 – 15:00.

Marko Polo terases (Marco Polo Terassen Hamburg) – jā, jūs nepārlasījāties. Tieši tā to vietu sauc. Paskatīju bildes Gūgles tantes fotoalbumā, viņai glaunākas. No augšas.

Ja kādam liekas, ka nu jau būs gana, tad tur tā neliekas gan. Sala plešas plašumā un stroika turpinās.

Bet kādu dienu naudas pelnītājiem gribēsies mūzikas un ielas galā viņiem būs filharmonija. Pagaidām tik tiek celta. Strādnieku vagoniņi lejā, filharmonija top augšā. Zemāk ir tikai ūdens. Iesaku palūkoties Gūgles tantes bilžu albumos, kur labi var redzēt, KĀDU filharmoniju hamburgieši sev ir iecerējuši. Meklēšanai izmantot: Elbphilharmonie. Filharmonija pie Elbas. Lūk. www.elbphilharmonie-erleben.de Mājas lapā iespēja palūkot arī visu “dzīvajā”, kā tas viss top.

Kamēr top filharmonija, ir lieliska iespēja pie šīm taurītēm likt klāt savu ausi un paklausīties dažnedažādos skaņdarbus pie Elbfilharmonijas paviljona. Džezs pieejams garākiem. Tādiem punduriem kā man aizsniedzams Mālers un Bahs.

Lai gan nebiju pie šīm “ausīm” pirmo reizi, patika man ļoti, tāpēc, meklējot aizvēju, paklausījos tā vairāk.

Paldies par uzmanību.
Man šķiet, jums turp jāaizbrauc.

Atvilktne: Varde ceļotāja
  • Mēnessmeitēns saka:

    Ļoti jauki Tev tur iet… :) Un, pēdējā bildē izskatās, kā beidzot esi atpūtusies un atplaukusi! :)

    26/09/2012 at 01:04
    • Kni saka:

      Mēnessmeitēn, paldies, es jau esmu atpakaļ ;) Tik ļoti zagt citu ikdienu, kad pašam atvaļinājums, nav labi.

      26/09/2012 at 07:51
  • Une saka:

    Cik Tu skaista!

    26/09/2012 at 11:50
    • Kni saka:

      Dažreiz sanāk, paldies :)

      26/09/2012 at 15:45
  • Liga saka:

    Miers Tavaas aciis redzams :)

    26/09/2012 at 13:27
    • Kni saka:

      Viltība, tā ir viltība :D

      26/09/2012 at 15:45
  • Gicha saka:

    Man patīk, ka proti foķēt dzīvi, neiesaistot bildēs sevi…

    27/09/2012 at 11:05
    • Kni saka:

      Viss ir elementāri, man nepatīk bildēties un nepatīk, ka mani bildē, un man nepatīk ceļojumu bildes, kuras varētu apzīmēt ar “te es uz Eifeļa fona”.. nu tā. Tas tikai tāpēc =) Dažreiz savu nepatiku pārvaru, kad citādāk nevar.

      27/09/2012 at 11:15

Leave a Reply