Mūsu tradicionālā svētdienas vēlo brokastu izēšanās šodien beidzot tika pie sava nosaukuma, jo nekādi citādāk to nosaukt nevar. Avotielas rezidencē ierodas ļaudis: tālāki – es, piemēram, tuvāki – rezidences iedzīvotāji, katrs no savas valstības, proti – istabas, jo istaba taču ir kā maza karaļvalsts, kas par katru tās iedzīvotāju var pastāstīt tik daudz. Atverot durvis, sanāk šķērsot robežu un tad var izdomāt, vai pie robežas ir labākais ceļš, vai tomēr jāpārvar kādi škēršļi (kurpju krāvums?). Katrā no karaļvalstīm ir arī zaļā zona (istabas augi) un parka cienīga pasēdēšanas vieta (ērts krēsls pie loga). Ir arī kāda biroja ēka (darba galds) un vieta nakšņošanai – gulta. Paklājs var kļūt par mauriņu – vai nu koptu, vai piedrazotu. Katrā no karaļvalstīm parasti ir viens (divi?) iedzīvotājs, kurš ir gan valsts vadītājs, gan tās iedzīvotājs, gan pilsētas mērs, gan sētnieks, gan dārznieks, gan dekorators… tā es varētu turpināt ilgi. Īsāk sakot, uz festivālu sabrauc dažādi ļaudis un galvenā notikumu vieta pavisam loģiski ir virtuve.
Kaloriju festivāla diena parasti ir svētdiena, kad rīts tiek pārcelts uz pusdienlaiku un tā ap divpadsmitiem, maisiņiem čaukstot, karotēm skanot (festivāla instrumentālā daļa), mikserim kuļot, kaķim pa vidu maisoties, smiekliem skanot, tiek gatavoti kalorijām bagāti ēdieni. Svētdienām piestāv pankūkas, lai arī zinātāji zina stāstīt, ka pankūkas neesot ēdiens. Pankūkas ir veids, kā pateikt paldies par pagājušo nakti. Pieņemsim, ka festivālā mēs tā arī darām, tikai tā pateicība noris katrā no mums.
Šodienas festivāla ēdienkartē bija Zazezu kartupeļu pankūkas ar krējumu (festivāla roks), Kni (tās manējās) plānās pankūkas ar saldējumu, zemenēm, rožu un kļavu sīrupu (prižemalkina dziesmu sērija) un Zazezu kafija (festivāla saldās daļas rūgtināšana). Ēšanas process mēdz krietni ievilkties, jo tiek papildināts ar sarunām, ķircināšanu un vienkārši patīkamu būšanu kopā. Vispār festivāla dalībnieku skaits mēdz svārstīties. Šodien svinējām četratā. Zin, pat smeldzīgi sametas uz mājām ejot.
Pielikumā dažas festivāla pastkartes.
Tuvākajā laikā mums plānā izbraukuma svētdienas festivāls uz Blaumaņa ielu, jo nevar visu laiku vienā karaļvalstī sēdēt, turklāt, kā mēļo, tur dod labāko kafiju Rīgā!
Svarīga piebilde! Festivālā piedalās tikai tie, kas kalorijas neskaita. Festivālā kalorijas tiek svinētas!
Esmu sajūsmā par šo reportāžu! :)
Un jāsaka kā ir, mums lieliski šis pasākums izdodas!
P.S. Aizmirsi pieminēt, ka izbraukuma festivālam ir arī papildus motivācija. Kā tiek runāts, TAJĀ festivālā rosās lieliski džentlmeņi, kam ir potenciāls pagatavot labāku kafiju par manējo, kaut gan tur jau ne tā īstā sāls!
Nevar visu atklāt, tik un tā vienmēr katrs izdomā savu un lielākajiem detektīviem tā motivācija liekas cita.
Izbraukuma festivālam būt, citādi kauns sametas, ka es tur vēl neesmu bijusi.
Sveikas un prieks lasit tik burvigu aprakstu par kalfestu :) mums tadi ar draugiem sava laika bija jugla ar skatu uz mezu, tad bija ari Brisele ar skatu uz kaiminu balkoniem un tad loti biezi bija Oxforda bez skata, bet ar loti akademiskam sarunam :))) bet tagad pedeja laika bijua Blaumana iela – un ir ta verts – vienigi iesaku iet laicigi, jo ir loti populars tas vinu festins. Ar sveicieniem no Sfax – tikko atnacu uz istabinu no kalfest viesnicas resto – bija mezonigi labs, vienigi gruti bus pastradata :(
Nu, bāc, vēl nav pusdienlaiks klāt, bet man jau siekala notecējusi! Gan no vizuālā, gan emocionālā stāsta…
Patiesi, svētdienās vienmēr ir kaloriju svinēšana, ar zemenēm, pīrāgiem un pīrāgiem.
Lielisks apraksts un tikpat lieliskas bildes! :)
:D pīrāgiem un pankūkām.
Cik patīkami apzināties, ka ir vēl cilvēki, kuriem patīk ēst. Garšīgi ēst.
O, man ir tieši tāda pati putnu tējkanna :) Gardi tādā tēju vārīt!
baigi baigi baigi smukiiiiii