Kni virtuve

love yourself more

Učene

Te nu ir pienācis tas brīdis, kad uz galda likšu instrukcijas, rindā glīti sagulsies visi “ieroči” un plastika. Es šodien būšu skolotāja. Esmu saņēmusies šim solim un gaidu pirmo skolnieci, kas nebūt nebūs pirmā, jo sausajā treniņā pie manis jau pabijušas trīs – manis darināto lietu absolūtā fane Sanita (par viņu kādu dienu būs atsevišķš stāsts), kāda jaunkundze, kura tikai vēlējās zināt, kas tas tāds ir, jo visticamākais tālāk neko plastikošanas labā nedarīs un mana izbijusī kursabiedrene, kura uzrīkoja teju vai svētkus, ierazdamās ar suši kalnu un ābolu pīrāgu. Tad nu nevarēju saprast – strādāsim vai ēdīsim :D
Citādi jūs gan izmantojiet labo laiku, aizbrauciet pretim zelta rudenim, vai aizejiet uz Andelimandeli Barona centra 4. stāvā, vai vienkārši nedariet neko, lai ķermenis pēc tam pateiktu jums “paldies, ka ļāvi man atpūsties”.
Bet tagad gan dziesma rītam, kas jau vairākas dienas nedod man miera.

Lai silti!

  • Viena cita saka:

    man ar patīk šī dziesma!

    un gatavojies vēl vienam apmācāmajam! ;)

    16/10/2010 at 10:36
  • Kni saka:

    Secinājumi pēc nodarbības:
    Kad vakardien vakarā saņēmu ziņu, ka viena no manām skolniecēm tomēr netiks, sabēdājos, jo iemesls jau tāds mazliet skumjš, bet ko nu – bērni slimo un tur nu nekā. Arī kaimiņš kāsē tā, ka rīb visa māja un taisni vai gribas aiznest siltu čaju ar medu.

    Lai nu kā, bet otra nodarbība joprojām bija spēkā un ar ievadvārdiem par drošības noteikumiem, varējām sākt darboties. Vēl tikai tēja un cepumi. Izstāstīju gan teoriju, gan rādīju praksi, tiesa gan visu mazliet nesteidzīgāk, ko varēja darīt uz otrās nodarbības rēķina un galu galā secinājums man tikai viens – visu salvu skolotājiem. Labiem skolotājiem! Nekad nebiju iedomājusies, ka tas var būt tik nogurdinoši. Nogurdinoši un uzlādējoši vienlaicīgi, taču jau divas reizes atkārtot vienu un to pašu vienā dienā, prasa diezgan daudz piepūles un modrības, jo nevar vienam izlikt sevi visu, bet otram haltūrēt, jo abi taču nāk ar vēlmi mācīties.

    Citādi tagad ir patīkams nogurums, varens prieks un gandarījums, ka mana skolniece tika gan pie manis pagatavotas grāmatiņas, gan pie pašas gatavotām pērlēm, kuras tiks savērtas krellēs, kā arī auskariem. Ak, un pats galvenais – zināšanām un vēlmes darboties tālāk!

    16/10/2010 at 17:11
  • Mēnessmeitēns saka:

    Forši… :) īstenībā jauki, kā neturi sveci zem pūra un dalies ar cilvēkiem! :)

    16/10/2010 at 21:14
  • Kni saka:

    Šodien improvizācijas diena. Atkāpjoties no jebkādiem rāmjiem un iesācēja statusa, kopā roku rokā tika uztapinātas gan pogas blūzei, ka piekariņš atslēgai.
    Prieks skatīties, kā vēl viena skolniece mājās devusies ar smaidu!

    17/10/2010 at 16:32
    • agnese saka:

      Tu biji lieliska skolotāja. Pastāstīji un parādīji daudz vairāk nekā biju gaidījusi ;)

      17/10/2010 at 17:25
      • Kni saka:

        Apskatīju blogā, cik Tu visu sirsnīgi un feini esi uzrakstījusi. Smaidu ļoti un siltuma pietiks ilgam laikam. Tāds prieks, ka pateicoties tam, ko protu, man izdodas satikt tik lieliskus cilvēkus!

        17/10/2010 at 19:48

Leave a Reply